Ar virzību uz klimatneitralitāti
Nosakot klimatu un enerģētiku par prioritārām jomām, 14 ministrijām ir pievienojusies vēl viena – Klimata un enerģētikas ministrija. Nozaru pārstāvji piesardzīgi pozitīvi vērtē jaunas augstākā līmeņa izpildinstitūcijas izveidi, akcentējot, ka līdz ar to ir saglabājusies problēma – klimata jautājumu nodalīšana no vides un dabas jomas. Kā galvenās ministrijas prioritātes eksperti min klimatneitralitātes attīstību un uzdevumu izpildi, normatīvā regulējuma revīziju un pilnveidi, lai novērstu tiesisko nenoteiktību, ar ko ir spiesti saskarties investori.
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā stājās spēkā 13. decembrī, un to mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību, teikts likumprojekta anotācijā.
20. decembrī valdība plāno lemt par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumu, kas paredz, ka ministrija būs vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata un enerģētikas politikas jomā. Tās funkcijas būs izstrādāt klimata un enerģētikas politiku, organizēt to īstenošanu.
Klimata un enerģētikas ministriju veidos, pārceļot uz to struktūrvienības no Ekonomikas ministrijas, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.
Lai noteiktu klimata un enerģētikas ministra un ministrijas kompetenci un, ņemot vērā, ka būs nepieciešams izdarīt grozījumus ministriju nolikumos, likums papildināts ar jaunu pārejas noteikumu, kas paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 30. jūnijam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu.
Savukārt, lai pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās klimata un enerģētikas ministram noteiktu kompetenci attiecīgajos jautājumos, tiek paredzēts, ka līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi citos normatīvajos aktos, klimata un enerģētikas ministrs, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, īsteno ekonomikas ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kompetences klimata un enerģētikas jomās.
Par klimata un enerģētikas ministru Saeima 14. decembrī apstiprināja Raimondu Čudaru.
LV portāls jautā: Kā vērtējat jaunās Enerģētikas un klimata ministrijas izveidi? Kādi aktuālākie un svarīgākie jautājumi tai būtu jārisina?
Alnis Bāliņš asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes priekšsēdētājs
Jaunās ministrijas izveidi vērtējam pozitīvi. Ministrijai pēc iespējas ātrāk ir jāizveido un jāveicina skaidras Latvijas enerģētikas politikas un stratēģijas izstrāde un apstiprināšana.
Politiķi runā par atjaunīgās enerģijas (AER) nozīmīgo lomu Latvijas enerģijas portfelī, tomēr vienlaikus dzirdam arī politisku retoriku par atomenerģijas attīstību Latvijā. Paralēli redzam aktivitātes attiecībā uz atkrastes vēja enerģijas parku attīstību, bet ar neskaidru vīziju, kā tas viss iederēsies Latvijas kopējā enerģijas portfelī un kā ietekmēs virszemes AER projektu attīstību. Ir dzirdamas diskusijas un redzami likumu akti par atvieglotiem procesiem atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai, tomēr praksē, kad saskaramies ar konkrētu projektu attīstību un realizāciju, redzam pavisam ko citu.
Neskaidri noteikumi un vienotas izpratnes trūkums ir radījis situācijas, kad “drošības” dēļ tiek izvirzītas papildu prasības, kas var būtiski apgrūtināt vai pat apstādināt projektu realizāciju.
Pēdējos divos gados būtiski pieaudzis mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, tai skaitā mazo un vidējo uzņēmumu vēlme ražot elektroenerģiju pašpatēriņam no AER. Arī šajā sfērā redzam uzlabojamas lietas, piemēram, būtu jāsakārto elektromateriālu aprite un speciālistu sertifikācija, kuri būtu tiesīgi veikt šādu projektu uzstādīšanu drošai iekārtu ekspluatācijai.
Valsts atbalsta programmas ir devušas papildu stimulu mājsaimniecībām un uzņēmumiem veikt investīcijas šādu projektu realizēšanā. Noteikti būtu jāturpina veidot mērķtiecīgas un pārdomātas valsts atbalsta programmas, veicinot elektroenerģijas ražošanu no AER, tādējādi virzoties ES mērķu sasniegšanai par klimata neitrālu Eiropu līdz 2050. gadam.
Valstiski svarīgs uzdevums ir nodrošināt enerģētisko neatkarību, vienlaikus neierobežojot tirgus dalībniekus. Skaidra Latvijas enerģētikas politika un stratēģija, vienota izpratne par enerģētikas projektu virzības procesiem un būvniecības noteikumiem, kā arī atrisināti jautājumi par dabas resursu nodokli ir tikai daži no šībrīža aktuālajiem jautājumiem, pie kuriem darbs ir jāuzsāk nekavējoties.
Latvijas enerģētisko politiku un attīstību nav iespējams veidot tikai vienai ministrijai, sistēmu operatoriem vai valsts uzņēmumiem. Ir jāņem vērā arī vietējo privāto uzņēmumu un Latvijā strādājošo starptautisko attīstītāju pieredze un ekspertīze enerģētikā. Ilgtspējīgu, ar pozitīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un iespējami mazāku ietekmi uz vidi, enerģētisko neatkarību varam sasniegt tikai nozares pārstāvjiem sanākot kopā un savstarpēji sadarbojoties.
